Pirmais Ādams – Pēdējais Ādams
Abi ir svarīgi evaņģēlijam … bet kā tieši?
Bībelē Ādams ir minēts kā pirmais cilvēks un Kungam Jēzum Kristum tiek piešķirts neparasts tituls “pēdējais Ādams” (1. Kor. 15:45). Ko nozīmē šis termins un kāpēc tas tiek lietots? Kādas ir Ādama un Jēzus līdzības, kas attaisno to, ka Jēzum ir šis tituls? Kādas ir atšķirības?
Ādama un Jēzus salīdzinājums
1. Brīnumains sākums
Bībele stāsta, ka pirmo cilvēku Ādamu Dievs radīja pēc Sava tēla un līdzības tieši no zemes pīšļiem. Dievs iedvesa Ādama nāsīs dzīvības elpu, un viņš kļuva par dzīvu dvēseli (1.Moz.gr. 1:26–27; 2:7). Tādējādi Ādams nebija teistiskās evolūcijas produkts.1 Dievs nav radījis viņu pēc pērtiķa tēla vai līdzības, ne arī no “zemāka cilvēka”, izmantojot ilgstošus vai pat pēkšņus mutācijas procesus.2 Drīzāk Dievs radīja Ādamu ar tūlītēju darbību, ar Savu vārdu (t.i., pavēlot vai vēloties, lai tas notiek), kaut kad radīšanas nedēļas sestajā dienā.3
Kamēr Ādams tika radīts pēc Dieva līdzības, Kristus ir “neredzamā Dieva attēls” (Kol. 1:15).
Bībelē ir teikts, ka pēdējais Ādams, Jēzus Kristus, bija Tas, caur kuru Dievs radīja visas lietas (Jņ.ev. 1:1–3; Kol. 1:15–20; Ebr. 1:2). Tādējādi Jēzus jau pastāvēja kopā ar Dievu Tēvu un Dievu Svēto Garu, pirms Ādama dzīves (Jņ.ev. 8:58; Mihas 5:2).4 Tomēr arī Viņa cilvēcīgumā bija brīnumains sākums, kad Viņš iemiesojās kā cilvēks – ieņemts no Svētā Gara un piedzimis no jaunavas Marijas (Mt.ev. 1:20–23; Lk.ev. 1:26–35).
2. Ideāls, nevainīgs, svēts
Ādams tika radīts kā pilnīgs cilvēks, kuram piemita visas cilvēciskās spējas un Dieva apziņa, kas ļāva viņam uzturēt garīgu saikni ar Dievu. Sākotnēji nevainīgs, bez grēka un svēts, viņš bija pareizās attiecībās ar Dievu, sievieti, sevi un apkārtējo dabisko pasauli.
Arī pēdējais Ādams, Jēzus, bija perfekts cilvēks, vienots ar Dievu (Jņ.ev. 10:30; 17:21–22), nevainīgs, bez grēka un svēts (Ebr.7:26). Daudzi cilvēki kļūdaini dēvē Jēzu Kristu par ”otro Ādamu”, tāds termins Bībelē nav atrodams. Tomēr Svētie Raksti dēvē Kristu par “otro cilvēku” (1.Kor. 15:47). Kopš Ādama ir bijuši daudzi cilvēki, bet Jēzus Kristus bija tikai otrais cilvēks, kurš jebkad ir bijis pilnīgi bez grēka.
Atšķirībā no pirmā Ādama, Kungs Jēzus bija dievišķs, Viņam piemita dievišķās īpašības, funkcijas, prerogatīvas un vārdi. Būdams pilnīgs Dievs, Viņš ir pielūgsmes cienīgs (piemēram, Atkl.gr. 5:11–14).
3. Cilvēces galva
Ādams bija cilvēces galva. Jēzus Kristus ir atpestītās cilvēces galva (sk., piemēram, Ef. 5:23). Tā kā Kristus ir miris vienreiz uz visiem laikiem (Ebr. 7:27; 9:28; 10:10–14), nekad vairs nebūs vajadzīgs neviens “Ādams”. Tādēļ Viņš ir pēdējais Ādams.
4. Abi dzīvības devēji
Pirmais Ādams deva dzīvību visiem saviem pēcnācējiem. Pēdējais Ādams, Jēzus Kristus, nodod “dzīvību” un “gaismu” visiem cilvēkiem un dod mūžīgo dzīvību tiem, kas Viņu pieņem un tic Viņa Vārdam, dodot viņiem “varu kļūt par Dieva bērniem” (Jņ.ev. 1:1–14).
5. Divi valdnieki
Ādamam, kas pārstāv cilvēci, tika dota vara pār radīto pasauli (1.Moz.gr. 1:26). Pēc augšāmcelšanās no mirušajiem Jēzus Kristus tika paaugstināts pie Dieva labās rokas un viņam tika dota vara pār visām lietām, kas tika “noliktas zem Viņa kājām”. (1.Kor.15:27; Ef.1:20–22). Pirmais Ādams valdīja pār ierobežotu sfēru, bet pēdējais Ādams ir visu Kungs (Ap.d.gr. 10:36).
6. Dziļš miegs rada skaistu līgavu
1.Moz.gr.2:21–23 ir teikts, ka Dievs Ādamu iemidzināja dziļā miegā, kura laikā no Ādama sāniem izveidoja viņa līgavu Ievu – no brūces Ādama sānos radās līgava! Ievērojiet, ka teistiskā evolūcija atkal ir izslēgta. Tekstā ir teikts, ka Dievs sākumā tos radīja kā vīrieti un sievieti (1.Moz.gr.1:27; 2:7; Mt.ev.19:4). Ja Ādams un Ieva būtu bijuši zemcilvēki, pirms Dievs iedvesa viņos dzīvību, viņi jau būtu bijuši vīrietis un sieviete, un Dievam nebūtu bijis vajadzības viņus par tādiem padarīt šajā stadijā.
Pēc tam, kad pēdējais Ādams, Jēzus, nomira pie krusta – ciezdams nāves miegu par visiem – Viņa sāni tika caururbti ar šķēpa dūrienu (Jņ.ev. 19:34). Ar savu nāvi Viņš samaksāja sodu par cilvēces grēkiem (1.Kor. 15:1–4). Tie, kas nožēlo grēkus un tic Viņam, tiek savienoti ar Kristu attiecībās, kuras Bībele pielīdzina līgavas attiecībām ar savu vīru (2.Kor. 11:2; Ef. 5:27; Atkl.gr. 19:6–8). Tādējādi brūce pēdējā Ādama sānos radīja arī līgavu — patieso Baznīcu! — “cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas” (Ef. 5:27).
7. Nozīmīgs pārbaudījums
Ādama dzīves sākumā viņš piedzīvoja pārbaudījumu, lai noskaidrotu, vai viņš paklausīs Dievam.5 “Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: “No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.”” (1.Moz.gr. 2:16–17).
Pēdējā Ādama kalpošanas sākumā Svētais Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai velns viņu kārdinātu (vai pārbaudītu – grieķu: peirazō) (Mt.ev. 4:1; Lk.ev. 4:1–3).6
8. Liela neveiksme un lieliska uzvara
Pirmais Ādams neizturēja pārbaudījumu un, to darot, iesaistīja visu cilvēci savā sakāvē, pavelkot sev līdzi visu cilvēci.7 Tā rezultātā Ādamā mēs visi esam nosodīti, garīgi bankrotējuši, grēka paverdzināti un izraidīti no paradīzes (Rom.5:12 un turpmāk).
Pēdējais Ādams, Jēzus, uzvarēja grēku, miesu un velnu. Tā rezultātā Kristū ticīgie ir attaisnoti un izpirkti, garīgi bagāti, atbrīvoti no grēka un iekļauti Dieva paradīzē (Rom. 5:18 un turpmāk; 1.Kor. 15:21 un turpmāk; Atkl.gr. 2:7).
9. Nepaklausība pret paklausību
Pirmais Ādams nepaklausīja Dievam. Pēdējais Ādams bija “paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei” (Fil. 2:8).
10. Spriedums un nāve
Pirmais Ādams piedzīvoja Dieva sodu – viņš galu galā nomira, un viņa ķermenis pārvērtās pīšļos. Viņa grēka dēļ nāve nāca pār visiem cilvēkiem, “jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības” (Rom. 3:23).
Pēdējais Ādams, Jēzus Kristus, arī nomira – pie krusta, lai izpirktu grēkus (Jes. 53:5; 1.Pēt. 3:18; Ebr. 2:9). Bet Viņš nepalika miris, nedz arī Viņa ķermenis “redzēja satrūdēšanu” (Ap.d.gr. 2:27; 13:35–37). Trešajā dienā Viņš augšāmcēlās, tādējādi uzveicot velnu un nāves varu visiem, kas Viņam tic (Ebr. 2:14), atnesot augšāmcelšanos no mirušajiem (1.Kor. 15:22–23).
11. Lāsts un atjaunošana
Radīšana sākotnēji bija “ļoti laba” (1.Moz.gr. 1:31), tāpēc “pēdējā ienaidnieka” – nāves (1. Kor. 15:26) – tajā nebija. Pat visiem dzīvniekiem sākotnēji ēšanai tika doti augi (1. Moz.gr. 1:30). Pirmā Ādama rīcība atnesa nāves un asinsizliešanas valdīšanu kādreiz ideālajā pasaulē, kas kopš tā laika ir cietusi sāpes (Rom. 8:22).8 Tieši tāpēc, ka pēdējais Ādams nāvē izlēja asinis, šis nāves un asinsizliešanas lāsts tiks noņemts, un radība tiks atjaunota bezgrēcīgā nemirstīgā stāvoklī (Atkl.gr. 21:1; 21:4; 22:3).
Secinājums
Mēs visi esam saistīti ar pirmo Ādamu (cilvēku dzimtas dabisko un likumīgo galvu) kā samaitāti un vainīgi grēcinieki, un tāpēc esam iekļauti nāves spriedumā, ko viņam pasludināja Dievs. Tomēr visi, kas ir saistīti ar pēdējo Ādamu, Jēzu, caur grēku nožēlu un ticību Viņa izpirkšanas darbam, ir saņēmuši piedošanu, “žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību” un tādējādi “no nāves pārgājuši dzīvībā” (Kol. 1:14; Rom. 5:17; 1.Jņ. 3:14).
Atsauces un piezīmes
- 1.Moz.gr. 1.–5. nodaļā jēdziens “Ādams” tiek lietots konkrēti attiecībā uz vienu cilvēku, nevis vispārīgi attiecībā uz visu cilvēci (lai gan tas notiek 6. un turpmākajās nodaļās). Apustuļa Pāvila argumenti Vēstulē romiešiem 5:12–19 un 1. vēstulē korintiešiem 15:45 – ka nāve pasaulē ienāca viena cilvēka nepaklausības dēļ un taisnības dāvana – viena cilvēka paklausības dēļ – būs nederīgi, ja vārds “Ādams” neattieksies uz vienu konkrētu personu radīšanas un krišanas aprakstā. Pāvils 1. Timotejam 2:13–14 arī mācīja, ka Ādams un Ieva bija reālas personas. Atgriezties uz tekstu.
- 1.Moz.gr grāmatā 2:7 (“tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli”) vārds “tapa” parāda, ka Ādams jau nebija dzīva būtne, kas, kad viņš tika radīts, kas attīstījās par citu/dažādu dzīvu radījumu. Viņš kļuva dzīvs (dzīva dvēsele) tikai tad, kad tika radīts. Ievērojiet arī to, ka daži teistiskās evolūcijas piekritēji apgalvo, ka pīšļi 1.Moz.gr. 2:7, no kuriem tika radīts Ādams, attiecas uz cilvēka attīstīšanos no dzīvnieka, bet, ja tas tā būtu, tad atgriešanās pīšļos pēc nāves 1.Moz.gr. 3:19 nozīmētu pārvēršanos atpakaļ par dzīvnieku. Tas, protams, ir absurdi. Atgriezties uz tekstu.
- Skat. Russell Grigg, Creation—how did God do it? Creation 13(2):36–38, March 1991. Atgriezties uz tekstu.
- Salīdzinot abu Ādamu izcelsmi, apustulis Pāvils raksta: “Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesīm” (1. Kor. 15:47). Atgriezties uz tekstu.
- Tā kā Dievs Ādamu radīja ar morālās izvēles spēju, viņa paklausība Dievam varēja tikt apstiprināta tikai situācijā, kad viņam bija izvēle vai nu paklausīt, vai nepaklausīt Dievam. Tādējādi Ādama dzīves sākumā bija nepieciešams pārbaudes laiks, lai gan Dievs jau iepriekš zināja, ka tas beigsies ar grēkā krišanu. Atgriezties uz tekstu.
- Mums nevajadzētu iedomāties, ka šī bija vienīgā reize Jēzus dzīvē, kad Viņu kārdināja sātans (salīdzini. Lk.ev. 4:13; 22:28; Ebr. 4:15; 5:8). Atgriezties uz tekstu.
- Ņemiet vērā, ka Ādams atradās patīkamā dārzā, kur bija daudz ēdamā, un viņš nebija izsalcis. Tomēr, neraugoties uz to, ka viņš dzīvoja vislabākajos iespējamajos dzīves apstākļos, viņš joprojām grēkoja. Jēzus atradās tuksnesī, kur nebija ko ēst, un viņš bija ļoti izsalcis. Atgriezties uz tekstu.
- Tas ir pārliecinošs iemesls, kāpēc senās Bībeles “interpretācijas” nodara tik lielu kaitējumu evaņģēlija vēsts loģikai. Izrakumi liecina par nāvi, ciešanām un slimībām. Ja tās pastāvēja miljoniem gadu pirms cilvēka, tas nozīmē, ka šīs lietas bija pirms grēka. Tad nevarēja būt nekāda lāsta pār radību grēka dēļ, un nekad nevarēja būt bezgrēcīga, nemirstīga stāvokļa, kurā visas lietas tiks atjaunotas (Ap.d.gr. 3:21). Atgriezties uz tekstu.
Readers’ comments
Comments are automatically closed 14 days after publication.